Mandarīns parfimērijā: saulains un jautrs citrusauglis
Mandarīns parfimērijā ir ļoti saulaina citrusaugļu nota (sk. Citrusaugļu šķautne). Šim citrusauglim ir vairāk rakstura nekā bergamotam, tas ir arī rūgtāks un zaļāks par bergamotu.
Šī nota ir atšķirīga arī tāpēc, ka tās aromātā ir iejauktas citrusaugļa mizas; tā piešķir smaržai patiesu smaidu. Tai piemīt raksturīga viegla medikamentoza nianse – šis citrusauglis patiesi paraksta kompozīciju.
Vēsture un izcelsme
Vārds mandarīns nāk no Ķīnas; agrāk šo augli svētkos dāvināja mandarīniem. Ķīniešu Jaunajā gadā mandarīns tiek uzskatīts par pārpilnības simbolu; to bieži izmanto dekorēšanai un dāvina ģimenei vai draugiem.
Pastāv dažādas mandarīna šķirnes; pirmā iegūtā esence tiek saukta par zaļo, taču pastāv arī dzeltenā un sarkanā mandarīna kvalitāte. Šis citrusauglis, kura dzimtene ir Ķīna, Eiropā tika ieviests daudz vēlāk nekā apelsīnu koks – 19. gadsimtā.
Botānika: mandarīns, tangerīns vai klementīns?
Mandarīna botāniskais nosaukums: Citrus Reticulata
Botāniskā dzimta: Rutaceje (Rutaceae)
Tas ir Citrus madurensis un Citrus reticulata krustojums. Gandrīz visas Vidusjūras baseina valstis kā Spānija un Itālija, kā arī Dienvidamerikas valstis kā Brazīlija un Argentīna audzē mandarīnus.
Tangerīna nosaukums, ko izmanto ASV, cēlies no Tanžeras pilsētas Marokā, kur audzēšana ir intensīva. Tangerīns ir citrusauglis, kura auglis ir ļoti tuvs mandarīnam. Tā miza ir tumšāka un vieglāk nolupināma.
Klementīns, ko bieži sajauc ar mandarīnu, patiesībā ir saldā apelsīna un mandarīna krustojums, kas deva klementīnu koku. Turklāt tas ir atšķirīgs, jo tam nav sēklu. Tas aug 3–4 metrus augstā, diezgan trauslā kokā, kas var iesalt, ja ir pārāk auksts. Mandarīnu koki tiek audzēti tropu un subtropu apgabalos.
Ekstrakcija un olfaktīvais profils
Tāpat kā gandrīz visi citrusaugļi, mandarīna esence tiek iegūta ar aukstu presēšanu (sk. Aukstā presēšana). Mašīnas sasmalcina mizu, iegūstot tajā esošo dārgcenīgo nektāru.
Šis ir ļoti daudzkosains citrusauglis ar lielu reljefu: svaigs, maigs, dzīvespriecīgs, burbuļojošs, skābenīgs, aldehīdisks, nedaudz salds, priecīgs un saulains (sk. Saulainā šķautne).
Galvenie ķīmiskie komponenti
D-limonēns, linalols, gamma-terpinēns, pinēni (alfa un beta).
Izmantošana parfimērijā
Mandarīna esenci bieži apvieno ar Eau de Cologne (sk. Eau de Cologne) un svaigajiem ūdeņiem (sk. Svaigūdeņi).
Tā piešķir svaigumu augšējās notīs (sk. Augšējās notis); tā ir citrusaugļu nota ar ļoti labu noturību, jo to var sajust vēl sirds notīs (sk. Sirds notis). Tā harmonizējas ar visām olfaktīvajām dzimtām un īpaši labi – ar austrumnieciskajām smaržām (sk. Austrumnieciskā šķautne).
Smaržas, kas satur mandarīnu
Mandarīns ir ļoti izteikta nota smaržā L’Instant De Guerlain, kuru izstrādājis Maurice Roucel sadarbībā ar Sylvaine Delacourte. Šī sievišķā smarža ar eksotiskiem baltiem ziediem sastāv no jasmīna, tuberozes un magnolijas, ar juteklisku austrumniecisko pamatu, kas veidots no vaniļas notīm, kas radītas ar benzojas sveķiem.
Tajā ir arī ļoti izteikta santalkoka koksnes nota. Divos vārdos – tā ir saulaina Guerlinade.
Mandarīns īpaši labi sader ar baltajiem ziediem, it sevišķi apelsīnziediem.
- Aqua Allegoria Mandarine-Basilic, Chant d’arômes un Cuir Beluga (augšējās notis) no Guerlain
- Mandarine tout simplement no L’Artisan Parfumeur
- Mandarine Mandarin no Serge Lutens
- Mandarine Glaciale no Atelier Cologne
- Green Lover no Lolita Lempicka
- Infusion de Mandarine no Prada
- Mandarine Ambrée no Hermès
- Osiris de Delacourte Paris
